Cienījamie saimnieki,
Turpinot mūsu jau iesākto sarunu par to, kā rīkoties, ja Latvijā kādā brīdī tiktu konstatēta zilās mēles slimība, vēlamies Jūs informēt par vēl diviem papildus scenārijiem, kas šobrīd tiek izmantoti citās Eiropas valstīs un varētu būt piemērojami arī Latvijā.
Mūsu mērķis ir savlaicīgi sagatavoties, lai arī slimības gadījumā eksporti varētu turpināties droši un organizēti, saglabājot tirgu un uzticību Eiropas pircēju acīs.
3. scenārijs – Austrijas modelis: testēšana vienuviet izsoļu namā
Austrijā šobrīd cirkulē trīs zilās mēles vīrusa paveidi (serotipi 3, 4 un 8), tomēr dzīvnieku tirdzniecība turpinās, pateicoties organizētai pieejai.
Pēc šī modeļa:
- Saimniecībās liellopi tiek apstrādāti ar repelentiem/insekticīdiem pret miģelēm – tas ir aizsardzības sākums.
- Pēc 14 dienām liellopi tiek nogādāti izsoļu namā, kur:
- tie tiek sagrupēti, svērti un sagatavoti izsolei,
- vienuviet tiek noņemtas asins analīzes visiem dzīvniekiem.
- Paraugi tiek ik dienu nosūtīti uz akreditētu laboratoriju (BIOR).
Rezultāti parasti ir gatavi nākamajā dienā līdz pusdienaslaikam. - Pēc izsoles:
- dzīvnieki ar negatīvu testu tiek eksportēti,
- ja atsevišķi dzīvnieki ir pozitīvi, tie paliek Latvijā – realizējami vietējā tirgū.
Šī pieeja atvieglo darbu saimniekiem un veterinārārstiem, jo asins paraugi netiek ņemti katrā saimniecībā atsevišķi, bet gan centralizēti izsoļu namā.
Tas nozīmē mazāku administratīvo slogu un efektīvāku dzīvnieku plūsmu.
Ierobežojošais faktors: BIOR laboratorijas kapacitāte ir aptuveni 200 paraugu dienā, savukārt vienā izsolē mēs parasti realizējam līdz 2000 liellopu, tāpēc šajā modelī būtu nepieciešams papildu laboratorijas atbalsts vai paplašinātas testēšanas iespējas.
4. scenārijs – Eiropas līmenī: slimības statusa maiņa
Pašlaik Eiropas Savienībā aktīvi strādā darba grupa, kas vērtē iespēju pazemināt zilās mēles slimības statusu no augsta riska infekcijas uz ekonomiskā tipa slimību – līdzīgi kā sezonālas iesnas cilvēkiem.
Ja šāds lēmums tiks pieņemts, tad visā Eiropā:
- tiktu atcelti pašreizējie stingrie ierobežojumi un papildus testēšanas prasības,
- eksports un tirdzniecība turpinātos bez papildus sertifikācijas,
- saimniekiem samazinātos izmaksas un birokrātija.
Tādā gadījumā visi iepriekš aprakstītie scenāriji vairs nebūtu aktuāli.
Mūsuprāt, ir ļoti svarīgi jau tagad par šiem risinājumiem runāt ar Pārtikas un veterināro dienestu (PVD), lai kopīgi sagatavotos jebkuram scenārijam.
Tādējādi, ja Latvijā šī slimība tiktu konstatēta, mēs varētu turpināt darbu bez apstājas, aizsargājot gan saimnieku intereses, gan Latvijas reputāciju starptautiskajā liellopu tirgū.
Mēs turpināsim informēt par visām aktualitātēm un izmaiņām, tiklīdz būs jauna informācija no PVD vai Eiropas Komisijas.
